Mutes dobuma veselība ir būtiska vispārējās labklājības sastāvdaļa, taču daudzi cilvēki nenovērtē tās nozīmīgumu līdz brīdim, kad saskaras ar problēmām un saslimšanām. Šīs problēmas var būt gan vieglas, gan nopietnas, un tās var radīt diskomfortu, sāpes un pat ietekmēt ikdienas dzīvi. Ir svarīgi spēt atpazīt biežākās mutes dobuma problēmas, lai laikus varētu meklēt nepieciešamo palīdzību un novērst tās. Regulāra zobārsta apmeklēšana, laba mutes dobuma higiēna un savlaicīga ārstēšana var palīdzēt saglabāt labu mutes veselību.
Šajā rakstā apskatīsim dažas no biežākajām mutes dobuma saslimšanām un problēmām, kā arī sniegsim padomus, kā tās atpazīt un novērst.
Biežākās mutes dobuma problēmas: Kā tās atpazīt un novērst?
Ir svarīgi spēt atpazīt biežākās mutes dobuma problēmas un saslimšanas, lai laikus varētu meklēt palīdzību un novērst tās.
1. Zobu kariess
Kas ir kariess? Zobu kariess ir zobu struktūras bojājums, kas ar laiku pārvēršas par caurumu zobā. Kariess ir viena no izplatītākajām mutes dobuma problēmām.
To izraisa nepietiekami rūpīga zobu higiēna. Ja uz zobiem paliek ēdiena atliekas, tās bojājas un rada baktērijas, kas izdala skābi. Šī skābe bojā zobu emalju.
Ja kariess netiek laicīgi ārstēts, tad tas sabojā ne tikai zoba emalju, bet arī dentīnu jeb zoba iekšējo slāni. Kariess var skart arī zoba nervu. Ja kariess netiek ārstēts ilgstoši, tad zoba redzamā daļa virs smaganas (zoba kronītis) pilnīgi sabojājas un sabrūk. Paliek tikai zoba sakne.
Kādi ir kariesa simptomi? Kā ārstē kariesu?
- Ja kariess ir skāris tikai emalju, pacienti sāpes nejūt. Ir redzams brūns plankums uz zoba vai mazs caurums. Šajā gadījumā ir nepieciešama zobu plombēšana. Tā kā ir skarta tikai zobu emalja, šis process nav sarežģīts.
- Kad kariess ir attīstījies zoba iekšējā slānī (dentīnā), pacienti jūt sāpes, jutīgumu pret karstu vai aukstu. Ir redzams caurums. Dentīna kariesa gadījumā ir nepieciešama zoba plombēšana.
- Ja kariess ir skāris nervu, cilvēks jūt stipras zobu sāpes. Šajā gadījumā ir nepieciešama endodontiska ārstēšana – zoba sakņu kanālu ārstēšana.
- Ja zoba kronītis ir sabojājies pilnīgi, ir palikušas tikai zoba saknes. Tās ir pakļautas baktēriju iedarbībai. Var veidoties zobu sakņu iekaisums. Šādos gadījumos ir nepieciešama zoba sakņu kanālu ārstēšana un zoba protezēšana.
Zobu kariesa ārstēšana ir atkarīga no kariesa izplatības jeb cik ļoti zobs ir sabojājies.
Kariesa profilakse: regulāra zobu tīrīšana ar fluoru saturošu zobu pastu un zobu diegošana, izvairīšanās no produktiem, kas kaitē zobiem, regulāra zobu higiēnista apmeklēšana.
2. Slikta elpa jeb halitoze
Kas ir halitoze? Halitoze ir pastāvīgi slikta elpa, ko var izraisīt dažādi faktori, piemēram, slikta mutes higiēna, zobu slimības vai citas veselības problēmas. Halitoze ir nepatīkama problēma, kas var ietekmēt gan cilvēku pašapziņu, gan attiecības ar citiem.
Halitozes simptomi: pastāvīga nepatīkama smaka no mutes, pat pēc zobu tīrīšanas.
Kas izraisa sliktu elpu jeb halitozi?
Sliktas elpas cēloņi ir dažādas mutes dobuma un citu orgānu slimības.
Te ir daži no piemēriem:
- Smaganu slimības un iekaisumi (gingivīts, periodontīts);
- Smaganu un zobu bojājumi;
- Slikta mutes dobuma un zobu higiēna;
- Mandeļu korķi;
- Dažādas kuņģa un zarnu trakta slimības;
- Nepietiekošs uzņemtā ūdens daudzums un sausa mute;
- Smēķēšana;
- Alkohola lietošana;
- Deguna blakusdobumu iekaisums;
- Plaušu slimības;
- Elpceļu infekcijas;
- Diabēts.
Kā tikt vaļā no sliktas elpas?
Vispirms ir jāsaprot, kāpēc jums ir slikta elpa.
Ja sliktas elpas cēlonis ir slika mutes dobuma higiēna, regulāra zobu tīrīšana, diegošana un mēles tīrīšana palīdzēs jums tikt vaļā no sliktas elpas. Apmeklējiet zobu higiēnistu, lai uzzinātu, vai jums nav smaganu vai zobu problēmu (piemēram, kariess).
Ja jūs neuzņemat pietiekoši daudz ūdens, jums var būt sausa mute. Tas ir viens no slikta elpas cēloņiem. Vienkāršs veids, kā novērst sliktu elpu, ir dzert pietiekoši daudz ūdens. Kafija un tēja neskaitās.
Ja slikta elpa ir no hroniskām slimībām vai citām veselības problēmām, ir jāarstē šīs veselības problēmas. Papildus ārstēšanai, ievērojiet labu zobu higiēnu un regulāri apmeklējiet zobu higiēnistu.
3. Zobu jutīgums
Zobu jutīgums rodas, kad zoba emalja nolietojas vai smaganas atkāpjas, atklājot zobu saknes. Jutīgi zobi var būt arī no smaganu slimībām vai kariesa. Ja jūs miegā griežat zobus, arī tas var izraisīt zobu jutīgumu.
Zobu jutīgums rada diskomfortu, reaģējot uz karstu, aukstu, saldu vai skābu ēdienu un dzērieniem.
Zobu jutīguma simptomi: asas, īslaicīgas sāpes, lietojot aukstus, karstus, saldus vai skābus ēdienus un dzērienus.
Kā novērst zobu jutīgumu? Izmantojiet zobu pastas jutīgiem zobiem. Netīriet zobus pārāk stipri – izvairieties no zobu sukas spiešanas. Izvairieties no karsta vai auksta ēdiena un dzērieniem. Nelietojiet pārāk saldus vai skābus ēdienus un dzērienus. Uz laiku atsakieties no zobu balināšanas.
Ja jūs miegā griežat zobus, naktīs izmantojiet zobu kapi. Tā jūs izvairīsieties no priekšlaicīgas zobu emaljas nolietošanās.
Ja zobu jutīgumu izraisa kariess, tas ir jāārstē.
4. Zobu erozija
Kas ir zobu emaljas erozija?
Zobu erozija rodas, kad skābes bojā zobu emalju. Skābes rodas no ēdieniem vai dzērieniem, kā arī no kuņģa darbības problēmām (piemēram, no gastrīta vai kuņģa čūlas). Zobu erozija izraisa zobu jutīgumu, zobu krāsas izmaiņas un emaljas bojājumus.
Zobu erozija ļoti bieži ir novērojama grūtniecēm. Grūtniecības laikā ļoti daudzas sievietes cieš no rīta nelabuma, kas var izraisīt vemšanu. Kuņģa skābes, kas nonāk mutē, var bojāt zobu emalju, veicinot zobu eroziju.
Kā ārstē zobu eroziju? Ārstēšanas process ir atkarīgs no erozijas pakāpes. Mazu emaljas bojājumu gadījumā, var izmantot jūtīgumu samazinošus līdzekļus. Nelielu emaljas bojājumu gadījumā zobārsts var izmantot zobu plombēšanu, lai aizsargātu erozijas skartos zobus.
Smagas erozijas gadījumā zobārsts var ieteikt venīrus, kas nosedz un aizsargā bojātos zobus.
Kā novērst zobu eroziju?
- Ierobežojiet skābu ēdienu un dzērienu patēriņu. Atcerieties, ka pārmērīgs kafijas un vīna patēriņš arī var izraisīt zobu eroziju.
- Izmantojiet salmiņus, lai samazinātu skābu dzērinu kontaktu ar zobiem.
- Pēc skāba ēdiena vai dzēriena lietošanas, izskalojiet muti ar ūdeni. Vai lietojiet košļājamo gumiju bez cukura (košļājamās gumijas košļāšana radīs siekalas, kas aizsargās jūsu zobus).
- Lietojiet zobu pastu un mutes skalojamo līdzekļi jutīgiem zobiem.
- Izvairieties no pārmērīgas un agresīvas zobu tīrīšanas, kas var vēl vairāk bojāt emalju.
5. Gingivīts un periodontīts
Gingivīts ir smaganu iekaisums.
To izraisa uz zobiem un smaganām uzkrātās baktērijas un aplikums.
Gingivīts izraisa smaganu apsārtumu, pietūkumu un asiņošanu, īpaši tīrot zobus vai diegojot. Gingivīts ir agrīna stadija smaganu iekaisumam un parasti nav ļoti nopietna, ja to ātri ārstē ar labu mutes higiēnu, piemēram, regulāru zobu tīrīšanu un diegošanu. Ja tev ir pietūkušas smaganas, ieplāno vizīti pie zobu higiēnista.
Ja gingivīts ilgstoši netiek ārstēts, tas izraisa periodontītu. Tā ir smagāka smaganu slimības forma. Šajā stadijā iekaisums iet dziļāk, bojājot smaganas un kaulus. Periodontīts var izraisīt smaganu atkāpšanos, pastāvīgi sliktu elpu, zobu kustīgumu un pat zobu izkrišanu. Lai ārstētu periodontītu, ir nepieciešams apmeklēt periodontologu. Periodontīta ārstēšana var ietvert antibiotikas vai pat ķirurģisku ārstēšanu.
Lai izvairītos no mutes dobuma problēmām, reizi pusgadā vai gadā apmeklējiet zobu higiēnistu!