Zobu jutīgums ir stāvoklis, kad zobi reaģē ar sāpēm vai diskomfortu uz dažādiem stimuliem, piemēram, karstiem, aukstiem, saldiem vai skābiem ēdieniem un dzērieniem, vai pat aukstu gaisu. Šis stāvoklis var būt īslaicīgs vai ilgstošs, un tas var ietekmēt vienu vai vairākus zobus. Lai gan zobu jutīgums var šķist neliela problēma, tā var būt saistīta ar nopietnākiem zobu veselības traucējumiem, piemēram, emaljas eroziju vai smaganu atkāpšanos.
Šajā rakstā apskatīsim galvenos zobu jutīguma cēloņus, tā sekas un ārstēšanas metodes.
Kas ir zobu jutīgums?
Zobu jutīgums ir stāvoklis, kad zobi reaģē ar sāpēm vai diskomfortu uz dažādiem stimuliem.
Šie stimuli var būt karsti, auksti, saldi, skābi ēdieni vai dzērieni. Tas var būt arī auksts gaiss vai pieskāriens zobam.
Jutīgums var būt īslaicīgs un izpausties kā asas sāpes vai nepatīkamas sajūtas, kas rodas, kad stimuli nonāk saskarē ar zobiem.
Jutīgi zobi ir viena no visizplatītākajām mutes dobuma problēmām.
Zobu jutīguma simptomi
Zobu jutīguma simptomi ir:
- Asas, īslaicīgas sāpes, lietojot aukstus vai karstus ēdienus un dzērienus;
- Asas, īslaicīgas sāpes, lietojot saldus vai skābus ēdienus un dzērienus;
- Jutīgums un diskomforts zobu tīrīšanas laikā;
- Diskomforts pieskaroties zobiem;
- Diskomforts vai sāpes, ar muti ieelpojot aukstu gaisu.
Vienlaicīgi var būt vairāki zobu jutīguma simptomi. Zobu jutīgums bieži izpaužas kā simptomu kombinācija, un to intensitāte var mainīties atkarībā no konkrētā stimula veida un pacienta zobu stāvokļa.
Kādi ir zobu jutīguma cēloņi?
Jums ir jutīgi zobi. Kāpēc tā?
Daži no izplatītākajiem zobu jutības cēloņiem ir:
- Nolietojusies zobu emalja. Emalja pārklāj dentīnu, kas ir jutīgs slānis zem emaljas. Ja emalja ir nolietojusies, jutīgais dentīns vairs nav aizsargāts. Zobi paliek jutīgi.
- Atkāpušās smaganas (atklātas zobu saknes). Kad smaganas atkāpjas, tās atstāj atklātas zobu saknes daļas, kas nav pārklātas ar pasargājošo emalju.
- Smaganu slimības. Gingivīts, periodontīts un smaganu abscess var padarīt zobus jutīgus.
- Zobu kariess. Zobu kariess bojā emalju un dentīnu, atklājot zobu nervus. Kad kariess iznīcina emalju, dentīns paliek neaizsargāts, un ārējie stimuli, piemēram, karsts, auksts, salds vai skābs ēdiens un dzēriens var sasniegt dentīna nervus un izraisīt sāpes vai diskomfortu.
- Plaisas zobos. Tās padara zobus jutīgus, jo tās atver zobu iekšējos slāņus.
- Zobu erozija. Tā padara zobus jutīgus, jo skābes iznīcina emalju, atstājot dentīnu neaizsargātu.
- Zobu griešana miegā. Tā izraisa emaljas nodilumu un plaisu veidošanos zobos.
- Intensīva zobu tīrīšana. Pārāk stipra zobu tīrīšana vai pārāk cietas zobu birstes lietošana var padarīt zobus jutīgus, jo šādi var tikt bojāta zobu emalja.
- Zobu balināšanas procedūras. Zobu balināšanā tiek izmantotas vielas, kas var īslaicīgi padarīt zobus jutīgus.
Kad emalja ir nolietojusies, tiek atklāts dentīns, kas ir jutīgs iekšējais zobu slānis. Dentīnā ir sīki kanāliņi, kuros ieiet asinsvadi un nervi. Ja dentīns ir atklāts, dažādi stimuli (piemēram, karsts vai auksts ēdiens un dzērieni) var viegli sasniegt nervus caur šiem kanāliņiem, izraisot asas sāpes vai diskomfortu.
Zobu jutīguma sekas
Ja zobu jutīgums netiek novērsts, tad cilvēki saskaras ar problēmām, kas ietekmē viņu pašsajūtu un veselību.
- Zobu veselības pasliktināšanās. Ja jutīgums ir saistīts ar nopietnākām problēmām, piemēram, emaljas eroziju vai smaganu atkāpšanos, un netiek savlaicīgi ārstēts, zobu veselība var turpināt pasliktināties. Tas var izraisīt zobu bojājumus, smaganu iekaisumu un citas komplikācijas.
- Pasliktināta mutes higiēna. Zobu jutīgums var novest pie tā, ka cilvēki mazāk rūpīgi tīra zobus vai izvairās no noteiktām mutes higiēnas procedūrām, baidoties izraisīt sāpes. Tas var palielināt kariesa un smaganu slimību risku.
- Nopietni ietekmēta dzīves kvalitāte. Pastāvīgs diskomforts un bažas par iespējamām sāpēm var negatīvi ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. Diskomforts ierobežo baudu, ko jūs iegūstiet no ēdieniem un dzērieniem, un rada stresu ikdienas situācijās.
- Nepieciešamība ierobežot uzturu. Cilvēki ar jutīgiem zobiem bieži izvairās no noteiktiem pārtikas produktiem un dzērieniem, lai mazinātu diskomfortu. Tas var radīt uztura ierobežojumus, kas ietekmē uzturvielu līdzsvaru un vispārējo veselību.
- Diskomforts un sāpes. Jutīgums var izraisīt asas, pēkšņas sāpes vai pastāvīgu diskomfortu, kas apgrūtina ikdienas aktivitātes, piemēram, ēšanu, dzeršanu vai pat runāšanu.
Zobu jutīguma novēršana
Vai jums ir jutīgi zobi? Tas ir novēršams.
Atcerieties – lai novērstu zobu jutīgumu, konsultējieties ar zobārstu. Zobārsta apmeklējums ir visefektīvākais veids zobu jutīguma novēršanai. Zobārsts ieteiks labāko un jums atbilstošāko ārstēšanas metodi. Pašārstēšanās bieži vien nav efektīva.
Šeit ir 5 metodes, kā var novērst zobu jutīgumu.
Visefektīvāko metodi jums ieteiks zobārsts.
- Speciālās zobu pastas. Pastāv īpašas zobu pastas, kas paredzētas jutīgu zobu kopšanai. Šīs pastas satur īpašas sastāvdaļas, kas palīdz aizsargāt un nostiprināt dentīna kanāliņus, samazinot stimulu ietekmi uz nerviem. Šīs sastāvdaļas veido aizsargkārtu virs dentīna vai bloķē kanāliņus, mazinot jutīgumu un diskomfortu, kad zobus pakļauj ārējiem stimuliem.
- Zobārsta procedūras. Ja zobu jutīgums ir nopietns, zobārsts vai zobu higiēnists var izmantot profesionālas ārstēšanas metodes, piemēram, fluora aplikācijas vai šķīdumu dentīna jutīguma mazināšanai. Dažos gadījumos, ja ir nopietna smaganu atkāpšanās, var būt nepieciešama smaganu operācija, lai aizsegtu atklāto dentīnu.
- Diētas un dzīvesveida izmaiņas. Izvairīšanās no pārmērīga skābu un saldu ēdienu un dzērienu patēriņa var palīdzēt samazināt jutīgumu.
- Rūpīga mutes dobuma kopšana, izmantojot mīkstu zobu birsti, speciālu zobu pastu un pareizu tīrīšanas tehniku, var palīdzēt samazināt jutīgumu. Zobārsts var ieteikt izmantot elektrisko zobu birsti, kurai ir režīms jutīgiem zobiem un smaganām.
- Kariesa vai plaisu ārstēšana. Ja zobu jutīguma iemesls ir kariess vai plaisas, zobārsts var ieteikt plombēšanu, kroņu uzlikšanu vai citas ārstēšanas metodes, lai aizsargātu zobu no tālākas bojāšanās.
Foto no Pexels. Foto autors – Arvind Philomin.